Radošais nemiers 2023

2023. gada 25. novembrī

SEMINĀRS un RADOŠAIS NEMIERS 2023 25.NOVEMBRĪ PLKST.13.00

PALDIES VĒLREIZ VISIEM PAR DALĪBU RADOŠAJĀ NEMIERĀ izstādes MĒS norises laikā – vasarā!

Šogad 2023.gadā – Biedrība “Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Rīgas Centrālo bibliotēku rīkoja jau 12. dažādās rokdarbu tehnikās pašdarināto tērpu “Radošais nemiers” skati.

ŠOREIZ FILMA UN SEMINĀRS (DIVI VIENĀ!)

25.novembrī plkst. 13.00 Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2.stāvā) notika seminārs “Labās prakses piemēri par Eiropas Amatniecības organizācijas un biedrības “Latviešu tautas mākslas savienība” sadarbību”, kā arī notiks filmas translācija un pašdarināto tērpu skates “Radošais nemiers” meistaru pieredzes stāsti.

2023.gada 25.novembrī tiešraidē tika translēts audiovizuālais materiāls, kas tika safilmēts Dziesmu un deju svētku Tautas lietišķās mākslas izstādes “MĒS” laikā. Filmu var apskatīt visi interesenti pieslēdzoties saitei. PALDIES MEITENĒM, KAS KLĀTIENĒ PAMANĪJA, KA FILMĀ TRŪKST DAŽU DALĪBNIEKU – TEHNISKĀ KĻŪME IR NOVĒRSTA UN FILMA IR PAPILDINĀTA AR TRŪKSTOŠO UN PRECIZĒTA!SAITE ŠEIT: https://www.youtube.com/watch?v=_NXCOdbD2Uw

Biedrības “Latviešu tautas mākslas savienība” (turpmāk – LTMS) mērķis ir iekļauties UNESCO konvencijas “Par nemateriālās kultūras mantojuma saglabāšanu” darbā, veicināt latviešu tautas mākslas izpēti, saglabāšanu un tālāko attīstību. 2007.gadā biedrība tika uzņemta Eiropas Mākslas un Amatniecības federācijā (EFACF), kas 2021.gadā mainīja nosaukumu – Eiropas Amatniecības organizācija (turpmāk – ECO). 2023.gadā tika organizēta starptautiska konference Bratislavā, Slovākijā, kurā tika pārrunātas pēdējās aktualitātes tautas mākslas un amatniecības jomā katrā dalībvalstī. Seminārā tika prezentēti divi referāti – par latviešu tautas mākslu un par LTMS un ECO sadarbību. Viens no semināra darba kārtības jautājumiem bija pašdarināto tērpu skates “RADOŠAIS NEMIERS” filmas jeb modes skates prezentācija, kas norisinājās Tautas lietišķās mākslas izstādes “MĒS” norises laikā, kā arī tērpu autori dalījās ar saviem tērpu tapšanas pieredzes stāstiem.

PREZENTĀCIJA – LTMS SADARBĪBA AR ECO

Radošā nemiera 2023 – rezultāti

Esmu ļoti pateicīga autoriem par radošumu un atsaucību piedalīties pašdarināto tērpu skatē.

Paldies visiem, kas pieteicās dalībai un APSVEICU VISUS, kuru darbi ir izvērtēti un saņēmuši pozitīvu ekspertu vērtējumu!

Radošā nemiera skates filmēšana šogad norisināsies 15. jūlijā XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādes “MĒS” norises laikā, izstāžu zālē, Sporta ielā 2, Rīgā.

Pirms skates paredzēts mēģinājums, mēģinājuma laiks tiks precizēts un autori tiks informēti individuāli (tas attiecas uz tiem autoriem, kuri paši savus tērpus demonstrēs).

Tērps jānoformē ar darba pasi, norādot autora vārdu, uzvārdu un kolektīva nosaukumu. Autors, kurš tērpu demonstrēs pats, nodrošina tā atgādāšanu filmēšanas norises vietā noteiktajā datumā un ierodoties uz mēģinājumu.

Apstiprinātie dalībnieki:

(Klātienē dažiem darbiem notiks “gala” atlase – tērpa kvalitātes un izpildījuma, atbilstība tematikai kritēriju novērtēšana, kuru nebija iespējams veikt apskatot fotogrāfijas vai darbi vēl nebija pabeigti.)

Kolektīva vadītāji – lūdzu pārliecinieties vai visiem autoriem, kuri vēlas tērpus demonstrēt paši ir klāt tas norādīts “(demonstrēs pati)”. Neprecizitāšu gadījumā lūdzu sazināties ar mani – Gitu Prībergu (26300633).

Tautas lietišķās mākslas studija “Austra” (vadītāja Aina Bernava)

Ņina Kokina – Tamborēts tops “Sakuru pavasaris”, tamborēti svārki “Vasaras sajūta”, tamborēts mētelis “Rudens lapas”, tamborēti svārki “Miķeļdienas sajūta”.

Guna Rozīte Viļumsone – Austi svārki “Dvēsele” (rūpīgi izvēlēties tērpa augšējo daļu – saskaņot ar skates režisori) – demonstrēs pati.

Talsu novada “Strazde audējas” (vadītāja Ginta Kaminska)

Daiga Freimane – Divi tērpi ar austiem motīviem un lakats

Ginta Kaminska – Trīs kleitas no stellēs austa auduma (viena bērnam)

Ropažu Kultūras centra Tautas lietišķās mākslas studija “Madara” (vadītāja (Baiba Lukaševica)

Solvita Alksne – zīda apgleznots apmetnis ar ornamentiem, zīda lakats “Jūras aļģes”,

Astrīda Alksne – zīda apgleznota blūze, adījums ar nepabeigtām kārtām, adīta veste

Baiba Lukaševiča – adījums spundiņrakstā, adīts pleds – apmetnis, reljefais tamborējums – pleds, adījums, svārki ar dekoratīvu apmali mežģīņrakstā

Indra Šlegelmilha – adījums ar nepabeigtām kārtām, plecu lakats

Velta Ķiece – džemperis “crazy wool” tehnikā

Zigrīda Kociņa – adījums no akrila un efektdzijām, apmetnis ar kapuci

Liepas Kultūras nama rokdarbu pulciņš “Liepas kamolītis” (vadītāja Inese Puriņa)

Velta Titmane – tamborēts ampetnis

Brigita Rancāne – tamborēts apmetnis un kardigans

Inta Smukā – tamborēta soma, ponči un džemperis

Jeļena Ratuševa – veste un pončo

Anita Žilova – adīts apmetnis

Valentīna Lūsa – tamborēts apmetnis

Tukuma muzeja Tukuma Audēju darbnīcas Tautas lietišķās mākslas studija “Durbe” (vadītāja Vineta Šulce)

Ilze Vekšina – lina kleita

Līga Griķe – lina kleita ar ieaustiem elementiem “Senatnē un mūsdienās”

Dagnija Ķirse – rakstainā audene – josta kleitai “Senatnē un mūsdienās”

Rita Meiļuna – pašausta lina kleita “Vasaras debesis”, adīta platjaka “Vasaras mākoņi”

Gunda Laumane – lina kleita ar jostu “Vasara laukos” un blūzīte “Vasara laukos” – demonstrēs pati

Vineta Šulca – mākslīgo rožu vainadziņš pie kleitas (atlase klātienē)

Iveta Petrova – adīta jaka ar kapuci un zīda šallīte

Inta Konrade – mākslīgo rožu vainadziņi no lentām pie kleitām (atlase klātienē)

Līga Kukša – adīts lakats

Tautas lietišķās mākslas studija “Cēre” (vadītāja Laura Krustiņa)

Maruta Strade – divas segas un divi lakati

Ilze Nikele – divas vestes, divi kardigani, mētelis

Tīnūžu Lietišķās mākslas studija “TĪNA” (vadītāja Ilze Kupča-Ziemele)

Priekšautu kolekcija “Tīnūžu muižas meitu košums” ar atribūtiku (demonstrēs pašas). Autores: Ilze Kupča-Ziemele, Natālija Logina, Anita Mežaka, Daiga Gailāne, Vita Grebzde, Žanete Grebzde, Dace Bedikere, Zenta Juhņeviča, Ņina Bobdare ar meitiņu Elizabete Bondare, Kristīne Struberga ar meitiņu Elīza Struberga, Inguna Ojere un Valda Kurša

Tautas lietišķās mākslas studija “Dzīpariņš” (vadītāja Ilze Arbidāne)

Lāsma Lubgane – adīta/filcēta veste “Zieda uzplaukšana”

Valentīna Meinarte – apmetnis

Aļona Bergmane – divi apmetņi un divas vestes

Jeļena Pozņakova – divas jakas un divas kleitas

Antoņina Driķe – apmetnis, veste, vasaras jaciņa

Nandita Kirejeva – 16 kleitas un divi džemperi

Tautas lietišķās mākslas studija “Ataudze” (vadītāja Ineta Vēvere)

Zigrīda Greišāne – soma grozs un pleca soma ar koka pērlītēm

Madara Punta-Zvirbule – bērza tāss cepure un soma

Ineta Vēvere – pleca soma no bizēm un maza bērnu somiņa, pleca soma

Baiba Zēbolde – bērna somiņa – groziņš ar sašūtām bizītēm

Blomes tautas nama rokdarbu kopa “Blumenhof” (vadītāja Inese Puriņa)

Ieva Drozda – tamborēts džemperītis, galdauts, soma un kardigans

Inese Puriņa – tamborēts pleds, soma un pončo

Lija Ozola – džemperšalle

Mārīte Nulle – tamborēts galdauts

Ilona Avotiņa – tamborēts galdauts

Ķekavas Kultūras nama rokdarbu pulciņš “Labieši” (vadītāja Vēsma Ozoliņa)

Anda Sēja – kleita ar izšūtiem ziediem (demonstrēs pati)

Laimdota Dundura – kleita un somiņa lāpīšanas tehnikā veidota (demonstrēs pati)

Daiga Priede – lina kleita ar izšūtu šalli (demonstrēs pati)

Līga Sēja – kleita ar tamborētiem ziediem (demonstrēs pati)

Iveta Lesničaja – kleita un soma ar izšūtiem ziediem (demonstrēs pati)

Inga Keiriša – apdrukāta lina kleita un maisiņš (demonstrēs pati)

Saulkrastu audēju kopa “KODAĻA” (vadītāja Asnate Grēve)

Kolekcija “Satīties, sapīties…” kapučšalles, autori: Aija Kalviša, Asnate Grēve, Evija Bēce, Ilze Majore, Judīte Krūmiņa, Sigita Purona-Sida, Solveiga Zande

Kolekcija “Sirsnīgi silts” vestes un jakas, autori: Asnate Grēve, Ilze Majore, Solveiga Zande, Aija Kalviša, Evija Bēce

Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija (vadītāja Alīda Linde)

Alīda Linde – puķu šalle

Inta Salinieka – plecu lakats

Inga Ābele – cimdi (Vecmāmiņas cimdu atdarinājums),

Marita Špickopfa – vasaras topiņš un kardigans

Santa Purviņa – soma ar ziedu motīviem

Līga Smilga – adīts džemperis

Marita Riba – četri adīti džemperi

Jūrmalas Kultūras centra audēju studija “Bulduru audējas” (vadītāja Arta Māldere)

Daina Dunce – lina tērps un somiņa

Tautas lietišķās mākslas studija “Bauska” (vadītāja Aiva Linkeviča)

Iveta Līdere – pirts tērpu kolekcija “Saulriets Saulkrastos” , lina auduma krekls un filcēta pirts cepure (demonstrēs pati)

Aiva Linkeviča – pirts tērpu kolekcija “Pirts dīķis saziedējis”, lina tunika, filcēta cepure (demonstrēs pati)

Sandra Jansone – pirts tērpu kolekcijas tērps – lina krekls un filcēta cepure (demonstrēs pati)

Ilze Bukauska – pirts tērpu kolekcijas tērps “Pa purva taciņu” – lina tunika un filcēta cepure (demonstrēs pati)

Līga Mezeriņa – pirts tērpa kolekcijas tērps “Mijkrēsliks ūdeņrožu ezerā”, lina auduma kleita – tunika un filcēta pirts cepure (demonstrēs pati)

Lolita Vaivare – pirts tērpu kolekcijas tērps “Straumju spēles” lina tunika un filcēta soma

Laila Podniece – lina krekls un filcēta pirts cepure

Jolanta Kalinka – lina krekls un filcēta pirts cepure (demonstrēs pati)

Dace Krauze-Veinberga – pirts tērpu kolekcijas tērps “Tumša nakte, zaļa zāle” – lina keita – tunika un filcēts pirts cepure

Tautas lietišķās mākslas studija “Kurši” (vadītāja Biruta Austrupa)

Biruta Austrupa – veste

Ausma Zelve – somas

Ilze Grūnvalde – veste un jaka

Beatrise Strausmane – džemperis

Studija “Čaklās rokas” (vadītāja Iveta Liepiņa)

Laima Zīle – lina krekls un filcētas rotas (demonstrēs pati)

Inguna Zauere – lina krekls un somiņa (demonstrēs pati)

Marita Vanaga – lina krekls un cepure (demonstrēs pati)

Iveta Liepiņa – lina krekls un filcētas rotas (demonstrēs pati)

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas kultūras centra “Iļģuciems” Tautas lietišķās mākslas studija “Rītausma” (vadītāja Dagnija Liepa)

Lidija Neikena – trīs šalles mežģīņadījumā, divi vasaras džemperīši un kostīms (demonstrēs pati)

Valentīna Kuzņecova – divas šalles mežģīņadījumā (demonstrēs pati)

Dagnija Liepa – apmetnis līgavai mežģīņadījumā ar pērlītēm (demonstrēs pati)

Mirdza Filipenoka – divi džemperi mežģīņadījumā (demonstrēs pati)

Astra Stucka – adīts džemperītis rombu rakstā, kostīms (demonstrēs pati)

Aija Bulāne – tunika, komplektā svārki (autore Dagnija Liepa) (demonstrēs pati)

Dzintra Ozola – divas somas (demonstrēs pati)

Biedrība TKIC “KasTe” (vadītāja Inese Roze)

Inese Venere – džemperis “Mantojums” (demonstrēs pati?)

Tautas lietišķās mākslas studija “Drellītis” (vadītāja Vija Done)

Agrita Stepanska – lina tērps (atlase klātienē – demonstrēs pati)

Tautas lietišķās mākslas studija “Atkalnis” (vadītāja Ineta Krastiņa)

Agnese Zelča – adīta mežģīņrakstā šalle (demonstrēs pati)

Agnija Krūmiņa – adīts no viena punkta džemperis un džemperis ar apdari mozaīkveida adījumā (demonstrēs pati)

Aija Grava – vilnas lakati (demonstrēs pati)

Benita Rubiķe – tamborēta jaka un pašdarinātas pērļu rotas, adīta jaka, adīts vilnas lakats tēmai “Jūra” (demonstrēs pati)

Daiga Smagare-Zvirbule – adīta jaka un pašdarinātas pērļu rotas un adīta soma (demonstrēs pati)

Ineta Krastiņa – tamborēta jaka ar lapu motīviem, tamborēta jaka ar atsevišķi dažādu toņu tamborētām lapām, tamborēta jaka no lentītēm, adīta jaka brioš tehnikā “Papardes ziedu meklējot”, brioš tehnikā adīta šalle, brioš tehnikā adīts komplekts, dakšu tamborējumā darināta jaka, adīta vilnas jaka ar nepabeigtajām kārtām (demonstrēs pati)

Inga Ozoliņa – adīta šalle mežģīņrakstā ar tamborētām bārkstīm, Top džemperis ar mežģīņveida piedurknēm (demonstrēs pati)

Ināra Apsīte – Znatnaja – adīts lakats (demonstrēs pati)

Iveta Karro – Top mozaīkveida tamborēta jaka, tamborēts dakšu tamborējumā lakats un šalle (demonstrēs pati)

Laila Sirsniņa – adīta jaka “caurās vīles” mežģīņadījumā, šalle ar rakstainu joslu, brīvi adīta rakstaina veste (demonstrēs pati)

Zigrīda Golubeva – Top tamborēta jaka, divi džemperi adīti mežģīņrakstā (demonstrēs pati)

Evgenija Tsipiy – adīta jaka ar nepabeigtajām kārtām (demonstrēs pati)

Zigrīda Gailīte – četri adīti džemperi mežģīņadījumā (demonstrēs pati)

Antra Cibiņa – adīti lakati mežģīņadījumā un adīti džemperi skandināvu stilā (demonstrēs pati)

TLMS “Varavīksne” aušanas pulciņš “Andava” (vadītāja Daiga Jansone)

Indra Visocka – tērps – pilns komplekts (demonstrēs pati)

Kultūras centra “Ulbrokas Pērle” Tautas lietišķās mākslas studija “ULBROKA” (vadītāja Ārija Vītoliņa)

Ilze Ābelniece – plecu šalle “Dzīves līkloči”

Dzidra Cielava – adītas lina zeķes “Ceļā”, adīta lina cepure “Pelēcis”

Inese Grundmane – lina soma “Tīrumā”, lina džemperis “Rudzupuķe”, lina džemperis “Lapu plaukumā”

Diāna Keire – austa lina soma “Zilais kvadrāts”

Liene Kovaļenko – apmetņi “Pļavā 1”, “Pļavā 2”

Līga Kurzemniece – lakats “Pļavu ziedi”

Katrīna Lakovica – cimdi “Punktiņš un komatiņš”

Ilze Mikulāne – galda celiņš “Kvadrātsakne”

Agrita Otomere – apmetnis “Manā dobītē”

“Radošais nemiers” aizsākās Dziesmu un deju svētku lielās Tautas lietišķās mākslas izstādes laikā 2008.gadā, kad ļoti daudz skaistu darbu nevarēja izlikt ekspozīcijā, bet parādīt gribējās. Tāpēc radās ideja rīkot modes skati.

Esmu pateicīga visiem, kas uztur šo “Radošo nemieru” un tas jau ir kļuvis par sava veida tradīciju. Šogad ir Dziesmu un deju svētku gads un tāpēc “Radošais nemiers” skate tiek plānota lielās Tautas lietišķās mākslas izstādes norises laikā. Šis ir nozīmīgs atskaites punkts, jo tieši 15 gadus atpakaļ radās ideja par šo pasākumu. Skates tēma šoreiz ir “Sirds gavilē!” (veltījums svētkiem). Meistaru un viņu darbu filmēšana plānota vasarā, izstādes laikā. Savukārt rudenī, īsi pēc valsts svētkiem, šo filmu translēs tiešraidē un meistari tiksies klātienē, lai dalītos ar saviem pieredzes stāstiem! Mīļi aicinu visus piedalīties pasākumā, varbūt tieši tie tērpi vai aksesuāri, kurus ir grūtības izlikt izstādes laikā, skates laikā iederēsies lieliski! Nolikums un pieteikuma anketa sekos! Filmēšana tiek plānota 2023.gada 15.jūlijā, Sporta 2, Rīgā, Tautas lietišķās mākslas izstādes “MĒS” laikā. Pirms klātienes skates, plānots mēģinājums.
NOLIKUMS un PIETEIKUMA ANKETA
Ar cieņu projekta vadītāja Gita Prīberga